Ja jūs esat mamma, ja jums ir mamma vai jūs zināt kādu citu mammu, jūs, iespējams, zināt arī šausmu stāstus par dzemdībām. Kad mātes atceras savu pieredzi, viņi parasti runā par to, vai viņām bija vai nebija anestēzija, vai tās bija dabiskas dzemdības vai ķeizargrieziens, cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai piedzemdētu bērnu.
Dalīties pieredzē un pat salīdzināt to ar savu pieredzi ir normāli, tas ir mūsu cilvēka dabā. Mēs visi to darām. Bet dažreiz dažas mammas, kas ir ”vecmodīgas” vai pašpārliecinātas, var palikt pie domas, ka ir svarīgi dzemdēt dabiski, bez sāpju mazināšanas, barot bērnu ar krūti un visu laiku būt kopā ar bērnu.
Es arī biju pie citas domas. Negribēju dzemdēt dabiski. Tomēr dzemdēju dabiski bez epidurālās anestēzijas. Un jūs zināt, ko? Patiesība ir tāda, ka es ļoti vēlējos epidurālu un es to plānoju. Es burtiski kliedzu par viņu! Bet tad jau bija par vēlu. Mana meita jau kā torpēda traucās uz izeju. Anestēzijai vairs nebija laika.
Lasi vēl: Šis notiks ar tavu organismu, ja katru vakaru izdzersi glāzi vīna
Nav vārdu, kas aprakstītu dzemdību sāpes bez epidurālās anastezijas – pēc savas pieredzes varu teikt tikai to, ka es gandrīz nomiru (redz, tagad es esmu dalījusies ar jums savā briesmīgajā pieredzē). Kopumā mans darbs ilga 6 stundas. Kad es sāku to dalīties ar šo stāstu ar citām mātēm, viņas man sāka stāstīt, ka man viegli klājās, salīdzinot ar citām, ilgākām dzemdībām.
Neatkarīgi no tā, kā jūs to izdarījāt un cik ilgi, jūs tomēr dzemdējāt bērnu. Bērns nevar piedzimt bez TEVIS. Mēs visas esam spēcīgas sievietes!
[…] Lasi vēl: Tas kā tu dzemdē nosaka cik spēcīga sieviete tu dzīvē esi […]